Daudzi tūristi, pirmo reizi apmeklējot Japānu, piedzīvo patiesu kultūršoku ne tikai uz ielām, bet arī vietā, kur to gaidītu vismazāk – tualetē.
Japānā šī telpa nav tikai “tehniska zona”, bet gan būtiska kultūras sastāvdaļa, kur komforts ir novests līdz automātismam, un nevainojama tīrība tiek uzskatīta par pašsaprotamu uzvedības normu. Interesanti, ka vienā un tajā pašā pilsētā blakus pastāv divas pilnīgi atšķirīgas pasaules: tradicionālās grīdā iebūvētās tualetes un ultra-modernie podi, kas aprīkoti ar tehnoloģijām, kuras citviet pasaulē joprojām šķiet kā fragments no zinātniskās fantastikas filmas.
Divas pasaules vienā telpā
Japānas tualetes kultūras spožākā zvaigzne neapšaubāmi ir tā saucamais Washlet. Tas ir augsto tehnoloģiju pods vai bide vāks ar funkciju kopumu, kas patiesībā ir ļoti pragmatisks, lai gan sākumā var šķist pārlieku sarežģīts. Sēdekļa apsilde, regulējami mazgāšanas režīmi, žāvēšana, iebūvēts dezodorētājs un kustību sensori – viss ir radīts tā, lai cilvēkam par komfortu nebūtu jādomā manuāli.
Mūsdienīgākajos modeļos ir sastopamas pat tādas funkcijas kā poda virsmas iepriekšēja samitrināšana, lai nekas nepieliptu, pašattīrošas sprauslas un baktērijas likvidējoša ūdens izmantošana. Tas nav stāsts par greznību, bet gan par higiēnu un resursu taupīšanu: mazāk papīra, mazāk nepatīkamu aromātu un minimāls kontakts ar virsmām.
Privātums un “jūras šalkoņa”
Detaļa, kas visbiežāk pārsteidz ārzemniekus, ir skaņas maskēšanas funkcija jeb “jūras šalkoņa”. Japāņi pret privātumu tualetē izturas ārkārtīgi nopietni. Lai izvairītos no neveiklām situācijām un liekiem trokšņiem, ražotāji ierīcēs ir iebūvējuši funkciju, kas imitē ūdens tecēšanas vai dabas skaņas. Instrukcijās tas tiek uzskaitīts kā standarta aprīkojums kopā ar enerģijas taupīšanas režīmu un vāka lēno aizvēršanos. Tas palīdz cilvēkam justies psiholoģiski ērtāk, zinot, ka viņa atrašanās telpā paliek diskrēta.
Lasi vēl: Kā izaudzēt tikpat daudz zemeņu kā laukos pie omītes: 10 zelta padomi
Tradīcijas, kas nekur nepazūd
Par spīti tehnoloģiju uzvaras gājienam, tradicionālā washiki jeb grīdā iebūvētā tualetes bļoda nav izzudusi. To joprojām var sastapt skolās, vecākās stacijās un nelielās kafejnīcās. Tam ir ne tikai vēsturiski, bet arī praktiski iemesli.
Speciālisti norāda, ka pietupiena poza ir fizioloģiski piemērotāka cilvēka ķermenim. Tāpat šāda veida tualetes ir vieglāk kopjamas vietās ar lielu cilvēku plūsmu un samazina tiešu kontaktu ar virsmām. Japānā nepastāv cīņa starp veco un jauno – abi varianti pilda savu uzdevumu un tiek uzskatīti par vienlīdz pieņemamiem.
Kāpēc japāņi mēdz sēdēt “otrādi”?
Šeit mēs nonākam pie jautājuma, kas mulsina daudzus – sēdēšana ar seju pret tvertni. Šis paradums sakņojas vēsturiskajā Japānas tualetes dizainā. Tradicionālajām grīdas tualetēm vienā galā ir paaugstinājums jeb “kapuce”, kas kalpo kā aizsargs pret šļakatām. Lai šī sistēma darbotos pareizi, lietotājam ir jāstāv ar seju pret šo paaugstinājumu, kas tradicionāli atrodas tajā pašā pusē, kur modernajiem podiem ir ūdens tvertne.
Daudziem vietējiem iedzīvotājiem, kuri uzauguši ar šāda veida tualetēm, poza “ar seju pret sienu” šķiet dabiskāka un sniedz lielāku privātuma sajūtu. Tas izskaidro, kāpēc pat pie modernajiem podiem dažkārt tiek saglabāta šī vēsturiskā pieeja.
Tehnoloģijas, kas kalpo cilvēkam
Japānas pieeja ir skaidri redzama sīkumos: apgaismojums ieslēdzas pats, vāks paceļas un nolaižas automātiski, bet filtrācijas sistēma likvidē smaržas vēl pirms tās paspēj izplatīties. Ideja nav pārsteigt viesi ar pogu skaitu, bet gan padarīt telpu paredzami tīru un ērtu, pat ja tajā ienākts tikai uz minūti.
Lasi vēl: Pirms klāj polikarbonātu, apstājies: viena neuzmanība var sabojāt visu siltumnīcu
Galu galā Japānas tualete ir maza viņu ikdienas dzīves modeļa kopija. Tehnoloģijas šeit neaizstāj kultūru, bet gan to apkalpo. Cieņa pret citiem cilvēkiem šeit neizpaužas saukļos, bet gan tajā, cik rūpīgi ir pārdomāti visvienkāršākie ikdienas procesi.
